07.05.12

Latvija - pārdomas pēc brauciena

Brīvības piemineklis

Aizvakar atgriezos no sava 3 nedēļu brauciena uz Rīgu. Lai gan esmu pūce, brīvdienu laikā tiku modināta ap 8.00 no rīta. Tas nāca par labu, jo padarīja manu dienu krietni produktīvāku. Paspēju daudz izdarīt. Jāsāk domāt, vai tik nevajadzētu mainīt darbu. Nakts maņas dienas ritmu ietekmē ļoti spēcīgi. Šodien pamodos 7.15 un jutos spēka pilna. Agrs rīts mudina izdarīt vairāk. Tomēr šķiet, ka ātri vien atkal atgriezīšos pie sava ierastā dienas ritma.

Šis brauciens patiesi bija ļoti vērtīgs ne vien tāpēc, ka smēlos jaunus iespaidus un satiku sirdij tuvus cilvēkus, bet arī tāpēc, ka varēju paskatīties uz Rīgas iedzīvotājiem no malas. Padzīvojot ilgāku laiku ārzemēs var labāk saskatīt cilvēku īpatnības, kuras agrāk neesi ievērojis un uzskatījis par ko īpašu. Brauciena laikā bija vairākas lietas, kuras lika aizdomāties:

+ Apkalpošana Rīgā ir galvas tiesu pārāka nekā Anglijā. Tas priecē. Cilvēki pārzina savu darbu un cenšas to darīt godam. Par to daļēji ir jāpateicas arī krīzei, jo lielā konkurence uz brīvajām vakancēm liek cilvēkiem sarosīties.

- Negatīvu iespaidu atstāja tas, ka Rīgā cilvēkiem ļoti patīk grūstīties. Cilvēku iekšējais GPS nav prognozējams. Lai kur es būtu, ja tur ir pūlis - cilvēki noteikti centīsies uzgrūsties virsū. Tas ir tik ļoti atšķirīgi no rietumu kultūras, kur katram pienākas sava personīgā telpa. Ja tu uzgrūdies anglim, viņš parasti paspēs atvainoties pirmais. Rīgā - tev pāri pārskries kā tanks un vēl nolamās par to, ka tu esi stāvējis ceļā. Stockmann trakās dienas bija trakas tieši nepieklājīgo tantuku dēļ, kas grūstījās bez jebkāda iemesla. Domāju, ka tas tā ir tikai ar tirgus tantēm un sabiedriskajā transportā, bet maldījos. Arī operas un teātra apmeklētājiem šķiet, ka ja viņi nepagrūdīs kādu mugurā, pie sava mēteļa klāt netiks. Ak jā, un jēdziena "godīgi stāvēt rindā" Rīgā vispār nemēdz būt. Nezinu ar ko to visu varētu izskaidrot, varbūt tās ir rakstura iezīmes, kas ir konservējušās cilvēkos vēl no padomju gadiem, kad neko nevarēja dabūt? Varbūt grūstoties cilvēki cenšas neapzināti kompensēt fizisko pieskārienu un maiguma trūkumu? Varbūt tās ir iekšējās bailes kaut kur nepaspēt vai arī nevēlēšanās kādu laist pa priekšu (starp citu arī ļoti raksturīga iezīme autovadītājiem)? Katrā ziņā tas ir ļoti nepatīkami.

Charlie pica Rīgā, Doma laukumā
+ Rīgā var labi atpūsties par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem. Kultūras dzīve plaukst un zeļ. Man ļoti patika tas, ka vienmēr ir kur aiziet. Pati biju uz baletu, 2 reizes aizgāju uz teātri, modes skatēm un kino, gāju uz kafejnīcām un vēl daudz ko citu, bet tas neatstāja lielu robu manā budžetā. Daudzas lietas vispār var apmeklēt bez maksas - parkus, koncertus, brīvās izstādes... Protams, jo vairāk esi gatavs ieguldīt, jo vairāk varēsi saņemt pretī (un es nerunāju tikai par naudu).

- Apģērba ziņā rīdzinieki cenšas neizcelties no pūļa. Ejot pa ielu cilvēki saplūst viendabīgā, pelēcīgā masā. Kamēr laiks bija lietains, gandrīz visi bija saģērbti tumšos un zemes toņos. Laikā, kad īpaši gribas ko spilgtu un saulainu, tas šķiet nedaudz dīvaini. Es ļoti izcēlos ar savu koši zilo mēteli. Tikai līdz ar saulainajām dienām cilvēki sāka ģērbt košas krāsas - rozā, sarkanu, zaļu... Sāku domāt, kāpēc tā? Izstaigāju veikalus - tur viss kārtībā, visas krāsas ir pieejamas. Apskatīju savu veco garderobi un konstatēju, arī es savā laikā vilku drēbes, kas ar košumu nemaz neizceļas. Palika interesanti. Vai patiesi Latvijā lielais vairums cenšas saplūst un neizcelties? Varbūt tā ir tāda nacionālā mīlestība pret zemes toņiem? Vai arī tam ir praktisks pamatojums, lai drēbes tik ātri nesmērētos?

+ Jūrmala vēl joprojām ir interesanta. Pirmo reizi biju skatu tornī un nopriecājos par kolosālo bērnu laukumu. Ja es būtu bērns, visu laiku gribētu tur iet. Arī jūras krasts Rīgas Jūras līcī ir brīnišķīgs - tik tīru pludmali ar baltām smiltīm reti kur var redzēt. Tā ir patiesa vērtība, kas jāsaglabā.

- Cilvēki saudzē savu naudu. Lai cik ļoti viņiem lieta patiktu, tā netiks pirkta, ja nešķiet kā pirmā vajadzība. Cilvēki Latvijā ir praktiski un saimnieciski. No otras puses - tieši tērēšana bīda ekonomiku uz augšu. Mums vēl to riteni nav sanācis iekustināt. Bet tas ir saprotami, jo algas daudziem ir nožēlojami niecīgas. Apbrīnoju cilvēkus, kuri var priecāties par dzīvi ar 180 latu algu mēnesī.

+ Rīgas Zoodārzā ir tik forši dzīvnieciņi. Pavasaris ir īpašs ar mazuļu šarmu. Lai gan šķiet, ka dzīvnieciņu kopš pēdējā apmeklējuma ir kļuvis mazāk, tie vienalga ir varen jauki. Tikai man ir viens ieteikums - iet uz zoodārzu no rīta, jo pēc pulksten diviem visi dzīvnieciņi ir pabaroti un izvēlas diendusu, nevis apmeklētāju izklaidēšanu.
Rīgas torņu vērotājs
Protams, ir arī daudzas citas lietas, kas atstāja interesantus iespaidus. Man bija neizsakāms prieks satikt savus draugus. Īpaši jau tāpēc, ka viņi ir tik interesantas personības, ar kurām varētu runāt mūžīgi. Virtuves tējas kultūra vēl nav izmirusi. Cilvēki arvien vairāk novērtē tradicionālas vērtības un dabas dotos labumus. Arī dārzeņi Rīgā ir daudz garšīgāki. Man bija liels prieks, ka varēju pavadīt tik īsu laika sprīdi ļoti produktīvi. Tagad jācenšas šo aktīvo un labi saplānoto dzīvesstilu ieviest arī ikdienā. 3 nedēļas bez sava datora man nāca par labu. Atcerējos, kā tas ir, kad dienā priekš dažādām lietām ir vismaz 12 stundas. Dators apēd vismaz pusi no šī laika.
Un jā, es vēl joprojām esmu savas valsts patriots, lai gan šobrīd izvēlos dzīvi ārzemēs.

05.04.12

Humus - tas nav sarežģīti

Vakar izmēģināju uztaisīt humusu mājas apstākļos - sanāca gardāk nekā cerēts. Pēc savas būtības humus ir vārītu turku zirņu biezputra, kurai var pievienot dažādas garšvielas, lai piedotu tam interesantākas garšas nianses. Tas ir šķiedrvielām bagāts un veselīgs ēdiens. Recepti noskatījos raidījumā "Lapsa Virtuvē".

Recepte ir visai vienkārša:

Humusam:
  • Aunazirņi (Turku zirņi) – 300g
  • Ķiploka daiviņas – 2 – 5 gab.
  • Citrons – ½ gab
  • Koriandrs – 1 tējkarote
  • Muskatrieksts – 1/5 gab.
  • Kardamons – 2 sasmalcinātas pākstis bez miziņas (vai šķipsna maltā)
  • Sāls, pipari – pēc garšas
 Tahini pastai:
  • Sezama sēklas – 100g
  • Olīveļļa – 50 ml
Pagatavošana:

Zirņus uzbriedina aukstā ūdenī vairākas stundas. Kad tie uzbrieduši, vāra tajā pašā ūdenī un liek nostāvēties, kamēr taisa tahini pastu. Ūdeni nenolej, lai humus nesanāktu pārāk sauss.

Tahini pasta tiek gatavota no zeltaini apgrauzdētām sezama sēklām, kas sablendētas ar olīveļļu. Sezama sēklas apgrauzdē uz pannas, bet tas ir jādara uzmanīgi, jo tās ātri piedeg.

Tahini pastu liek katlā pie novārītajiem zirņiem, uzber sāli, piegriež smalki sakapātu ķiploku, pievieno sulu no pus citrona. Tad pievieno arī citas garšvielas – koriandru, muskatriekstu un kardamonu. Ja kāda no tām negaršo, var arī iztikt bez garšvielām. Visu kārtīgi sablendē līdz viendabīgai masai. Lai pasta sanāktu treknāka, var pievienot 200ml olīveļļas, bet man patika arī bez.

Pasniegšana:

Pasniegt var gan siltu, gan aukstu. Tradicionāli to pasniedz ar pitas maizi. Es pitas maizes vietā izmantoju meksikāņu tortillas. Bet varianti var būt dažādi, kā nu kuram garšo, piemēram, ar dārzeņiem vai uzsmērētu uz maizes.

02.04.12

Krējuma-biskvīta torte ar augļiem



Šis bija mans pirmais mēģinājums uzcept torti un sanāca fantastiski labi. Šo recepti izdomāju pati  - samiksēju gardu biskvīta recepti un krēmu no medus kūkas receptes. Dekorēju ar pieejamajiem augļiem un sanāca burvīga dāvana dzimšanas dienā.
Tortes priekšrocības: to nav grūti pagatavot, piemērota iesācējam un nav pārāk salda.

Recepte:
Biskvīts :
  • Kviešu milti - 120g
  • Olas - 4 gab.
  • Cukurs – 150g
  • Sviests – 220g
  • Citrons – ½ gab.
  • Kukurūzas ciete – 90g
  • Vaniļas cukurs – 1,5 t/k
  • Cepamais pulveris – 1,5 t/k
  • Skābais krējums – 1,5 ēd/k

Kūkas formas (20 cm/d) – cep 3 biskvītus.

Vispirms ieslēdz cepeškrāsni uz 180°C. Saputo olas ar cukuru. Kad olas sakultas vieglās putās, pie tām piekuļ mīkstu (istabas temperatūrā atlaidinātu) sviestu un vaniļas cukuru.
Iespiež mīklā nedaudz citrona sulas (no pus citrona) un pierīvē miziņu.
Lai biskvīts būtu mīkstāks, pievieno mīklai skābo krējumu. Iesijā miltus un kukurūzas cieti. Pievieno cepamo pulveri.

Biskvīta masu kārtīgi samaisa, līdz tā iegūst viendabīgu konsistenci.

Formiņas ietauko ar sviestu. Katrā formiņā liek trešdaļu no receptē paredzētā mīklas daudzuma - veido plānu mīklas kārtiņu un liek cepties cepeškrāsnī, līdz biskvīts kļūst zeltaini brūns (cep apmēram 20 minūtes). Lai pārbaudītu, vai biskvīts ir gatavs, iebaksta tajā ar kociņu un, ja pie kociņa nekas nepielīp, tad biskvīts gatavs.

Krēms:
  • Skābais krējums - 0,5l
  • 100g cukura
  • 1ēk. medus

Visu samaisa un noliek uz dažām stundām ledusskapī, lai savelkas.

Dekorēšana:
Kad biskvīts atdziest, kārtas apziež vienmērīgā kārtā ar krēmu un liek vienu uz otras. Virsējo kārtu pārklāj ar krēmu un dekorē ar ogām vai augļiem. Šai tortei izmantoju sagrieztas zemenes, kazenes un mellenes.
Var likt arī zapti, ja garšo saldākas kūkas, vai tad, ja augļi nav pieejami.



Lai labi garšo!
Torti labāk pasniegt galdā tajā pašā dienā un ilgi neturēt ledusskapī, tad tai ir gaisīgāka un svaigāka garša.

30.03.12

Lieldienas gaidot


Palikusi vien nedēļa līdz lielajiem pavasara svētkiem. Lai gan šie nav tik īpaši svētki kā Ziemassvētki, Jāņi vai dzimšanas diena, tomēr katru gadu līdz ar Lieldienām rodas cerība uz siltu laiku, zilām debesīm un smaržīgiem ziediem. Man tie asociējas daudz vairāk ar ģimeni nekā Ziemassvētki, kuru komerciālā būtība un trakais skrējiens pēc dāvanām jau sen ir nokāvis visu svētku burvību (lai gan pēdējos 2 gadus esam šo barjeru pārkāpuši ar gardām vakariņām un ballīti tuvu draugu lokā BEZ dāvanām). 
Lieldienās ir lielā olu krāsošana un dauzīšana. Tas ir pasākums, kuru gaidu jau kopš Ziemassvētkiem rūpīgi iekrājot sīpolu mizas. Es pati neatbalstu ķīmiskās olu krāsas un dodu priekšroku dabīgajām - sīpoliem un ziediem. Slinkuma vadīta vienkārši novāru olas sīpolu mizās, bet tās tomēr sanāk tik skaisti brūnas, ka ir liels prieks arī par tām. Ja vēl ar marli pietin klāt grūbas, ziedus vai pirmās lapas, tad jau vispār sanāk skaisti.
Lieldienās vienmēr esmu gājusi šūpoties. Lai gan sen vairs neesmu maza meitene (vismaz ieskatoties pasē), es izbaudu šo dienu, kad var ielīst kādās šūpolēs un uzšūpoties tik augstu, kamēr bail sāk palikt. Tad jūtos brīva un vairs nav svarīgs ne vecums, ne statuss. Jūtos brīva no visiem aizspriedumiem. Arī Anglijā dzīvojot no šīs tradīcijas neesmu atteikusies un jau zinu 3 vietas mājas apkaimē, kur atrodas šūpoles. Pagājušajā gadā kopā ar meitenēm iemēģinājām un bija dikti forši un jauki. Ja vēl piemin, ka Birmingemā ap Lieldienām jau ir riktīgs pavasaris ar narcisēm un ķiršu ziediem, tad var iedomāties, cik labi paliek ap sirdi no visas tās pavasarīgās gaisotnes.
Šogad svētu gaisotni varētu pabojāt darbs - būs jāstrādā 4 naktis pēc kārtas, kas ir grūti gan fiziski, gan morāli. Bet es nezaudēšu savu svētku garu un centīšos tomēr iepriecināt savu vīrieti ar kādu jauku maltīti, pastaigu un kādu paštaisītu dāvaniņu (ja būs laiks to uztaisīt).

29.03.12

Pavasara pirmais vilnis


Šonedēļ Anglijai gāja pāri pirmais pavasara vilnis - tik silts laiks martā šeit neesot bijis kopš 60tajiem gadiem un arī tad tas nebija tik noturīgs. Izbaudu šo laiku pēc pilnas programmas - sauļojos, aizbraucu ciemos pie divām draudzenēm un izbraucu ar riteni. Tas bija mans pirmais kārtīgais brauciens daudzu gadu laikā, bet kā jau saka - ar riteni braukt aizmirst nav iespējams. Arī košie ziedi priecē manu dvēselīti. Netālu no mājas ļoti skaisti saziedējusi magnolija. Parkos izstādītas tulpes, narcises un hiacintes. Viss gaiss piepildīts ar smaržām un putni uzsākuši savas skaistās dziesmas.
Pirmais izbrauciens ar riteni

Pavasaris ir mans iecienītākais gadalaiks. Tas nes sev līdzi cerību uz jaunu sākumu, pozitīvas domas un patiesu prieku par dabas pārvērtībām. Kopš pārcēlos uz Anglijas vidieni, izbaudu pavasari pilnā sparā jau sākot ar marta beigām. Uz Lieldienām šeit viss zied un plaukst. Daba ir pamodusies no ziemas snaudas. Arī man ar saules atnākšanu un gaismas uzvaru pār tumsu rodas lielāka apņēmība pieķerties sen atliktiem darbiņiem.  Saule dod lielu enerģijas lādiņu. Šodien notika tas, kas jau vismaz pusgadu nebija gadījies - pati pamodos ap pulksten 7 no rīta. Esmu galīgā pūce un man visa aktivitāte notiek naktīs, bet šoreiz pat manā guļamistabā (kurai logs ir ziemeļu pusē) saule tik cītīgi spīdēja cauri biezajiem aizkariem, ka nevarēju nepamosties.
Elvastonas pils parkā

Katram dzīvē ienāk arī savi mazie pavasari, kuri ne vienmēr ir saistīti ar dabas cikliem. Man arī sācies jauns dzīves pavasaris. Pamazām mostos no studiju laika miega un domāju par to, ko vēlos iesākt tālāk. Izvēles iespējas ir neizsmeļamas. Prāts pieprasa atpūtu, sirds pieprasa stabilitāti, bet ambiciozais raksturs pieprasa realizēt savu potenciālu. No vienas puses ļoti gribas uz Zviedriju, kur patiesi jutos labi, no otras puses saprotu, ka šobrīd jau varētu realizēt savas ambīcijas un atgriezties Latvijā. Tai pašā laikā dzīve Anglijā jau ir nedaudz sakārtota, darbiņš apmierina un nenoslogo prātu ārpus darba laika, bet izaugsmes iespēju tur nav un nebūs. Toties ir daudz laika hobijiem, miegam un pašattīstībai. Izvēle ir sarežģīta, bet ceru, ka intuīcija nepievils. Laiks rādīs, bet pagaidām vienkārši priecāšos par to, cik dzīve ir skaista.

23.03.12

Pozitīvi - Walk off the Earth

Ir reizes, kad gribas padalīties ar skaistu mūziku, ir reizes, kad gribas citiem parādīt kaut ko interesantu un oriģinālu. Šķiet, ka Walk off the Earth ir labs abu apvienojums.

Man ārkārtīgi patīk viņu saskaņa, spēja vairākiem spēlēt vienu mūzikas instrumentu vienlaicīgi, kā arī interesantās populāro un visiem zināmo dziesmu versijas, kam izpildītāji piedod īpašu dzirkstelīti. Ceru, ka patika ;)

17.03.12

Goodreads un bērnu grāmatas

Katram ik pa brīdim, īpaši jaunajā gadā, sanāk izdomāt kādu apņemšanos. Man šogad gribas izlasīt vairāk grāmatu nekā parasti. Iepriekš, sakarā ar studijām un diviem darbiem, laika un spēka piesēsties pie grāmatas neatlika. Šogad daudz kas ir mainījies. Esmu pabeigusi savas maģistra studijas un strādāju tikai vienā darbā. Laika tagad ir daudz vairāk un grāmatas nonāk manās rokās krietni biežāk. Lai sekotu līdzi savam progresam un arī smeltos iedvesmu par grāmatām, kuras gribu izlasīt nākotnē, sāku lietot tīmekļa vietni Goodreads. Vietne ir viegli izprotama un noderīga jebkuram kaislīgam lasītājam. Man personīgi vislabāk patīk tas, ka vari veidot izlasīto grāmatu sarakstu. Man bieži piemirstas, kuras grāmatas esmu jau izlasījusi un šāda sistēma ļoti palīdz. Arī daudzās fīčas un iespējas ielūkoties tajā, ko lasa tavi draugi, ir ārkārtīgi forši. Sistēma pati iesaka grāmatas, kuras tev būtu vērts izlasīt, balstoties uz iepriekš lasītajām grāmatām. Arī vērtēšanas iespējas sagādā mazo prieciņu, ka vari kādam ieteikt grāmatu izlasīt vai tieši otrādi - nelasīt, jo nav vērts tērēt laiku. Katrā ziņā, ierokoties arvien dziļāk Goodreads dzīlēs, var atrast arvien jaunas pērles - testus par grāmatām, citātu krātuves, autoru biogrāfijas un bibliogrāfijas un vēl daudz ko citu. Manu lapu var atrast šeit.
Šogad turpinu iesākto ceļojumu bērnu grāmatu pasaulē. Gribu atkal izlasīt bērnībā mīļās grāmatas un arī tās, kuras bērnībā izlasīt nepaspēju, bet tagad tam ir laiks. Piemēram, šobrīd esmu iegrimusi angļu bērnu klasiķu darbos un viesojos apbrīnojamajā Nārnijas zemē, kā arī iepazīstos ar Padingtona lāci.
Pagaidām mans secinājums ir, ka bērnu grāmatas ir smalka padarīšana - tik daudz ir ieguldīts psiholoģisko tipāžu veidošanā un sižeta līnijas attīstībā. Pieaugušo grāmatas vairāk apraksta ikdienu un attiecību līkločus, bērnu grāmatas liek vairāk priecāties par mazajiem dzīves sīkumiem, kas arī ir lielākā dzīves sastāvdaļa. Angļu bērnu literatūra man šķiet īpaša ar to, ka neviens tēls nav perfekts. Katram ir savas vājības un sliktās rakstura īpašības. Tomēr katrs no tēliem ir savdabīgi mīlams un novērtējams. Angļu bērnu grāmatas māca draudzēties ar dauzonīgiem tīģeriem, nepaklausīgiem puikām, kaprīzām meitenēm un izdomas bagātām jūrascūciņām. Ļaunie tēli vienmēr tik pieveikti, bet tas tiek darīts nevis aiz atriebības, bet tāpēc, ka tā vajag un tā ir pareizi. 
Vispār bērnu literatūra ļoti ietekmē bērna morāles izpratni - kas ir labs un kas ir slikts. Manuprāt, ir ļoti žēl, ja vecāki savam bērnam nelasa priekšā. Tas vēlāk atstās nospiedumus fantāzijas attīstībā. Diemžēl, arī mūsdienu multfilmas bērnus neattīsta, varbūt pat degradē. Piemēram, vienā multfilmā esmu redzējusi bulli ar tesmeni - nu pilnīgs absurds. Bet tur jau laikam vairs nekas nav līdzams un tikai pašiem vecākiem ir iespēja savus bērnus vest pareizā virzienā. Es ieteiktu biežāk palasīt kādu bērniem domātu grāmatu, jo tās palīdz pavērties uz pasauli no cita skatu punkta, kur viss var būt brīnums un nekas nav neiespējams. Tā ir laba motivācija mūsdienīgā rutīnas pasaulē.

16.03.12

Morisa Lesmora kunga fantastiskās lidojošās grāmatas

Mazai izklaidei burvīga īsfilma par grāmatām un vīrieti, kurš tās ļoti mīl. Aizkustinoši.

The Fantastic Flying Books of Mr. Morris Lessmore (2011) 

Ceru, ka patika ;)

15.03.12

Ej Prom! Es lasu - viss ir izteikts ar grāmatas vāciņu

Vai jums ir gadījies iegrimt grāmatā un tad tikt pārtrauktam pašā interesantākajā vietā? Man ir. Tad lūk trīs jaukas meitenes Erin Bowman, Sarah Enni un Tracey Neithercott izdomājušas ģeniālu risinājumu šai problēmai. Grāmatu vāciņi, kuri liek manīt, ka esi iegrimis lasīšanā un nevēlies ne ar vienu komunicēt.
Vāciņi visās varavīksnes krāsās
Meitenes ir radījušas trīs komplektus ar šādiem vāciņiem un sadalījušas tos savā starpā. Lai nepārkāptu autortiesības, bet dotu iespēju tikt pie šī ģeniālā izgudrojuma, varat apmeklēt meiteņu blogus, kur atradīsiet PDF failus drukāšanai. 
Pirmais komplekts atrodams šeit
Pie otrā komplekta var tikt šeit
Specifiskais komplekts pieejams šeit

Meitenes ir izveidojušas arī video par to, kā vislabāk ielocīt vāciņus, lai tie perfekti derētu jebkurai grāmatai, kā arī viņu blogos ir atrodamas rakstiskās instrukcijas. Iespējams, ir vēl kāds labs veids, kā uzlikt grāmatām šos burvīgos mētelīšus.
 
Labs veids, kā uzlikt vāciņu tā, lai tas neslīd nost no grāmatas 

Manuprāt, šī ir ģeniāla ideja un prieks arī par to, ka visi vāciņi ir brīvi pieejami. Katram ir iespēja izvēlēties piemērotāko tieši savam raksturam un vēlmēm. Gan jau drīz atradīsies gudrinieki, kas līdzīgus vāciņus radīs arī latviski. Ceru, ka noderēs.

12.03.12

Smukās zaptītes etiķetes

Šodien uzdūros burciņu etiķešu ģeneratoram. Nu dikti feini. Ieraksti savu informāciju un etiķetes pamats gatavs. Ir pieejamai 5 dizainu un 3 dažādas krāsas. Uzrakstus var veidot vairākās līnijās atkarībā no vajadzības.

Vienīgais trūkums ir tas, ka sistēma nesaprot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes, bet to jau katra kārtīga saimniece var pati glīti pievilkt ar permanento markeri vai pildspalvu.
Savas etiķetes var uztaisīt šeit. Tās var derēt arī citiem nolūkiem - medum, mērcēm, marinādēm un citiem konserviem. Manuprāt, dikti jauki. Ja vēl vāciņam uztaisa glītus svārciņus, tad sanāk ļoti šika dāvana.

09.03.12

Gudrā grāmatzīme

Man ļoti patīk lasīt, bet bieži gadās tā, ka grāmatzīme vai nu nav pa rokai, vai arī mēdz izkrist ārā pašā nepiemērotākajā laikā. Tad nu lūk ir izgudrota "gudrā" grāmatzīme, kura tiek ielīmēta grāmatas sākumā un beigās un, šķirot lapas, šķiras līdzi lappusēm.


Ar šādu grāmatzīmi pat netīši aizvērtā grāmatā pēdējā lasītā lappuse nepazudīs. Kad cenas būs samērīgas, vajadzēs tādu iegādāties :) Šeit būs arī rakstiņš par šo grāmatzīmi.

08.03.12

Pirmais ieraksts un 8.marts

Sveiki!
Izlēmu, ka vēlos dalīties ar savu pieredzi un domām dzimtajā valodiņā. Katra diena ir savādāka un notikumiem bagāta, ja vien māk saskatīt notikumu katrā sīkumā. Tad nu nolēmu sev par prieku izveidot blogu kā pārdomu dienasgrāmatu ar derīgiem padomiem sev un citiem, kā arī vienkārši aprakstīt savas pārdomas.

Šodien ir 8.marts - sieviešu diena. Lai gan tie vēl joprojām šķiet tādi padomiski svētki, tomēr tas neatņem svētku šarmu un vēlmi iepriecināt daiļo dzimumu. Un šajā dienā tas ir īpaši viegli, jo pastāv 8.marta apsveikuma standarts - ziedi. Pat tie vīrieši, kuri no puķēm neko daudz nesaprot var bez liekiem sarežģījumiem iegādāties narcišu, tulpju vai rožu pušķi. Puķes tiek tirgotas visur.
Man personīgi šie svētki ļoti patīk. Sievietes atplaukst un pat tās, kuras ikdienā ir pelēkās pelītes, cenšas kau nedaudz saposties. Nezinu arī nevienu sievieti (pat no tām, kuras šos svētkus "nesvin") kura nepriecātos par apsveikumu, un kur nu vēl ziediem. Ja vēl arī iecienītākās šokolādes kaste vai kāda cita dāvana tiek pasniegta līdz ar pušķi, nu tad jau vispār svētki ir izdevušies. Manuprāt, šie svētki ir foršāki par Valentīndienu, jo tiek apsveiktas arī vientuļās sievietes, un kopējais dienas noskaņojums arī ir pozitīvāks. Patīk arī uzņēmumi, kuri reklāmas nolūkos dala ziedus uz ielām. Lai gan tas ir tikai mārketinga triks, tomēr sajūta, ka māja ir pilna ziedu, smaržo un priecē acis, atsver visu kapitālismu.
Man šajā laikā allaž beidzas vāzes, jo vārda diena ir dienu iepriekš. Tad nu gadās arī tā, ka puķes tiek sakrāmētas vannā, spainī vai atsevišķās rozītes tiek saspraustas pudelēs. 
Tagad, dzīvojot Anglijā, situācija ir nedaudz mainījusies. Šeit 8.marts netiek tik aktīvi svinēts. Pat nedaudz skumīgi paliek un nākas vien sekot svētku norisei caur internetu un saņemt virtuālos ziedus un sveicienus, kas vairs nav īsti tas pats. Tomēr mīļotais vīrietis cenšas mani iepriecināt ar lielu pušķi un gardu dzirkstošo vīnu. Bez tam, man tiek arī 2 kartiņas - viena vārda dienā, otra sieviešu dienā. Ja vēl nebūt šonakt jāstrādā, tad jau vispār būtu forši. Bet visām sievietēm vēlu jaukus svētkus un mīliet arī savus vīriešus, kur cenšas mūs iepriecināt.