25.03.13

Puisēns, kurš uzaudzināts kapsētā

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, ka mirušo cilvēku gari nekur nav pazuduši, bet turpina savdabīgu dzīvi turpat kapsētā? Kā būtu, ja Taisaulē aizgājušie izlemtu glābt nevainīgu mazuli no neizbēgamas nāves un sāktu par viņu rūpēties? Tieši tā notiek Nīla Geimena (Neil Gaiman) "Kapsētas grāmatā" (The Graveyard Book).

Bods ir ļoti neparasts puisītis. Apmēram viena gada vecumā visu viņa ģimeni brutāli noslepkavo un viņam tikai brīnumainā kārtā sanāk izbēgt no briesmīgā likteņa. Bēgot no slepkavas, mazulis ieklīst kapsētā, kur mirušie izlemj mazo pasargāt un audzināt kā pašu bērnu. Slepkava pazaudē pēdas, bet nav aizmirsis par savu uzdevumu un turpina apdraudēt Boda dzīvību ārpus kapsētas.
Tā kā mirušo gari nevar pamest kapsētu, aizbildniecību par puisēnu savās rokās ņem Silas, kurš ir īpatnēja, noslēpumaina persona, kas var ceļot starp abām pasaulēm. Viņš atrod ēdienu un citas lietas, kas nepieciešamas bērnam, un kļūst par Boda skolotāju. Ar laiku gari iemāca Bodam kļūt neredzamam, iet cauri cietiem priekšmetiem un uzdzīt bailes. Bods daudz uzzina par dzīvi no viņu stāstiem un sāk ilgoties pēc iespējas dzīvot ārpus kapsētas.
Tīņu vecumā viņš uzzina savas ģimenes traģisko likteni un vēlas atriebties savam ienaidniekam. Dzīve atkal viņus saved kopā un ...
Te nu es apstāšos, lai atstātu intrigas garšu un vēlmi pašiem izlasīt, kas tad notiek ar Bodu - vai viņš uzvar, vai viņam būs "normāla" dzīve?
Nīls Geimens ir kļuvis par vienu maniem iecienītākajiem autoriem. Viņš ir sarakstījis brīnišķīgas grāmatas - pazīstamākās ir "Zvaigžņu putekļi" un "Koralīna". Viņš prot iepīt pārdabisko ikdienišķajā un uzturēt intrigu līdz pašām grāmatas beigām. Geimana radītās pasaules nav pilnīgi atrautas no realitātes, tomēr pārsteidz ar saviem īpašajiem elementiem.

"Kapsētas grāmata" ir ļoti savdabīga. No vienas puses, tā visai reālistiski parāda, kā bērns aug, attīstās un dara blēņas, no otras puses - tā piedod svaigu skatījumu uz vērtībām un vajadzībām, kuras mums ikdienā šķiet tik svarīgas. Grāmatas auditorija varētu būt bērni un jaunieši vecumā ap 12 gadiem, bet tas nenozīmē, ka šis stāsts neaizraus pieaugušos. Pati šo grāmatu sāku šķirstīt labdarības veikaliņā, kamēr stāvēju rindā uz pielaikošanas kabīnēm. Sanāca gaidīt ilgi - kamēr tiku iekšā, biju jau izlasījusi dažas pirmās lappuses. Āķis lūpā un grāmatu nopirku (tā maksāja vien pusotru mārciņu). Nenožēloju, jo stāsts un rakstīšanas stils pilnībā atbilst manai gaumei. Novērtējumā varētu dot atzīmi 7 no 10, jo grāmatas apjoms nav visai liels un varoņu raksturus varētu attīstīt, kā arī atliek vieta mitoloģiskās daļas paplašināšanai. Tomēr, kā bērnu grāmata, tā ir tiešām laba.

22.03.13

Stūrītis, kur gribas lasīt


Lasīšana ir aizraujošs process un, lai šo procesu varētu pilnībā izbaudīt, jāatrod ērts stūrītis lasīšanai. Citi vienkārši ieritinās kādā krēslā, dīvānā vai gultā, tomēr ir cilvēki, kas ir īpaši piedomājuši pie grāmattārpu komforta un radījuši perfektus grāmatu stūrīšus. Ērta vietiņa, kur ieriktēties, plaukti, kur salikt visas grāmatas, labs apgaismojums, varbūt arī kafijas galdiņš. Iespējas ir neierobežotas...


Book nook.
http://2.bp.blogspot.com/-0zqxzejaDYo/TyTDSIJaAiI/AAAAAAAACXU/oq--ZzD_I7E/s1600/cozy-book-nook.jpg
http://1.bp.blogspot.com/-OGmO4tSPZpo/TyTDVNZd9yI/AAAAAAAACXk/SzaRv8ZuayI/s1600/reading+-nautical-nook.jpg

http://4.bp.blogspot.com/-7pLUAHWzpWw/TyTDVY4B0gI/AAAAAAAACXs/FLCZusbze_8/s1600/reading_nook-jwbdesign.jpg
http://1.bp.blogspot.com/-nexeVu80h30/TyTDVnmOl9I/AAAAAAAACX0/m-TYTrStk2s/s1600/reading-nook.jpg
http://2.bp.blogspot.com/-5NRFsZR4_0E/TyTDWRk2pcI/AAAAAAAACYU/JeTCo-Yj1Fs/s1600/white-cabinet-storage-arranged-to-make-a-reading-nook-tuesday-trendspotting-reading-nooks-for-lots-of-books-DIY-projects-home-design-ideas--260x260.jpgBook Nook
http://hookedonhouses.net/wp-content/uploads/2011/09/Iriss-book-nook-from-The-Holiday-cottage.jpg
Un kāds būtu tavs ideālais grāmatu stūrītis?

20.03.13

Varenais no Oza zemes


Vai esat dzirdējuši par Ozu? Tā ir īsta burvju valstība - paralēla pasaule, kur notiek īsti brīnumi. Latvieši gan drīzāk šo pasauli būs iepazinuši caur krievu autoru Aleksandru Volkovu, kurš pa savam pārrakstīja L. F. Bauma "Vareno no Oza zemes" un nosauca par "Smaragda pilsētas burvi". Jaunā Disneja filma stāsta par to, kas gan patiesībā ir Ozas varenais burvis un kā viņš nonāca brīnumu valstībā.

Oskars Digs ir cirka iluzionists, kurš jūtas nenovērtēts. Viņš manipulē ar skatītājiem un asistentēm. Bēgot no dusmīga greizsirža, Oskars ielec gaisa balonā un tiek ierauts viesuļvētrā. Pēc laika viņš attopas pavisam citā pasaulē, kur viss ir kā pasakā un satiek daiļo Teodoru, kas viņu uzskata par burvi no pareģojuma. Līdz ar burvja statusu Oskaram tiek piesolīts tronis un neskaitāmas bagātības. Tas ir tieši tas, ko viņš vienmēr ir tik ļoti vēlējies. Bet visam ir sava cena. Lai kļūtu par īstu valdnieku, Oskaram ir jāuzvar ļaunā burve...

Tālāk nestāstīšu, lai nebojātu prieku tiem, kas filmu vēl nav noskatījušies. Kā jau Disneja politika paredz, viss beidzas labi un savus bērnus var vest uz šo filmu bez bailēm par psiholoģiskām traumām. Daudz skaistu krāsu un interesantu tēlu. Man personīgi ļoti patika mazā porcelāna lelle, kura nebūt nav tik trausla, kā izskatās. Negantās ūdens laumiņas izskatījās visai forši un liek pasmieties par to riebīgo raksturiņu. Arī lidojošie pērtiķi ir visai iespaidīgi. Stils ir nedaudz līdzīgs Alisei Brīnumzemē, bet bez Bērtonīga piesitiena. Trūkst dažu elementu, piemēram, rubīna kurpīšu, bet tas ir tāpēc, ka Warner Brothers vēl joprojām patur visas tiesības uz šiem elementiem. Nav liela bēda - ragana nedaudz pārtonēta un kurpītes neparādās, bet var saprast, kas notiek. Tiem, kas nav redzējuši veco Ozas versiju ar Džūdiju Gārlandu, noteikti iesaku to izdarīt.
Personīgi es šo filmu vērtētu uz kādām 7 ballēm no 10. Man patika stāsta attīstība, aktieru spēle un ideja. Specefekti ir pakārtoti 3D versijai un 2D versijā neizskatās pārāk iespaidīgi. Galvenokārt filmas veidotājiem nav izdevies salīmēt aktierus ar datorgrafiku. Šajā jomā, manuprāt, Disnejam vēl tāls ceļš ejams, bet filmas idejiskā būtība no tā necieš. Ieteiktu ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem, kam patīk pasakas un fantastika.

12.03.13

Lelles, kas atdzīvojas


Marionetteby ~zevaazka

Marionetes un leļļu teātris man vienmēr ir likušies interesanti. Cilvēku un dzīvnieku lelles, kas pašas dzīvo savu dzīvi uz skatuves. Gandrīz vai labāk par filmu specefektiem. Striķīšu raustīšanas māksla allaž ir fascinējusi skatītājus. Dažiem tas pat šķiet baisi - ja nu arī tevi patiesībā kāds rausta aiz striķīšiem un liek darīt to, kas viņam ienāk prātā?
Marionetes ir perfektas jebkura stāsta attēlošanai. Vai tā būtu pasaka, leģenda, novele vai opera - lelles šo stāstu izstāstīs ne sliktāk par īstiem aktieriem. Nekas nevar līdzināties mīļākajai grāmatai, kas ir atdzīvojusies ar leļļu palīdzību.

Melinda Downing Marionette Exposed

Marionešu teātriem ir sena vēsture. Nav īstas skaidrības, kad parādījās pirmās lelles, kuru kustību kontrolē ar striķīšu palīdzību, bet lēš, ka tas varētu būt jau kopš senās Ēģiptes laikiem. Pirmās rakstiskās liecības par marionetēm ir saglabājušās Hērodota un Ksenofona darbos (5.g.s. p.m.ē). Viduslaikos marionetes izmantotas, lai parādītu cilvēkiem doktrīnas būtību. Pamazām marionešu teātris ieguva humoristisku pieskaņu un kļuva par populāru ielu mākslinieku darbarīku. 20.g.s. marionešu teātris ieguva nopietnu nišu izklaides industrijā. Piemēram, Latvijas Leļļu teātris ir dibināts 1944. gadā (kā Latvijas PSR Valsts leļļu teātris) un turpina iepriecināt gan pieaugušos, gan bērnus arī šodien.
Charlie Chaplain
Marionešu teātru izrādes ir tik ļoti daudzpusējas un dažādas, ka būtu grūti pieminēt tās visas. Manā bērnībā favorīti bija suņuks Pifs, draiskulis Čipolino un palaidnīši zaķīši Pauks un Šmauks. Vēl daudzi varētu atcerēties Runci Renāru un divus pelēnus (Pīks un Pīka), kas iepriecināja bērnus no TV ekrāniem. Diemžēl, mūsdienās leļļu teātris ir nostumts tālākā mākslas nostūrī, bet velti. Lai atgādinātu, cik tas patiesībā ir burvīgs, gribu padalīties ar dažiem video, kas, manuprāt, lieliski reprezentē šīs mākslas aizraujošo būtību.



Latviešu lelles

Zalcburgas Marionešu teātra izrādes

Žanra klasika televīzijā - The Muppets

Citas izrādes




Milzu marionete ielās


Cilvēks, kas saslimis ar marionetēm

Leļļu uzbūve

Kā uztaisīt marioneti

Kā darbojas dekorācijas (ne gluži marionetes, bet arī pa tēmu).

Un nobeigumam -  Vai cilvēki arī ir tikai marionetes?

08.03.13

Dāmas, kas rada labu noskaņojumu - sveiciens Sieviešu dienā

Par godu 8. martam un Sieviešu dienai nolēmu neiedziļināties Klaras Cetkinas ieguldījumā, bet vienkārši padalīties ar, manuprāt, ļoti skaistu un sievišķīgu mūziku. Ir dienas, kad garastāvoklis ir tuvu nullei, bet piemērota mūzika vienmēr labo šo situāciju.

Sāksim ar zināmāko - Adele. Kāda balss! Reālisma lirikā maz, toties daudz emociju.

Otra dāma ir savās dziesmās krietni dzīvespriecīgāka - Eliza Doolitle liek atcerēties par skrituļslidām vai citām jaukām lietām.

 Vēl viena ārkārtīgi enerģiska izpildītāja ir Emiliana Torrini, kas rībina savas džungļu bungas un liek priekā sākt dejot pat sliktākajā dienā.

 Nākamā manā sarakstā ir Florences jaunkundze (Florence and The Machine), kas ar savu samtaino balsi apskauj un samīļo pat drēgnākajā dienā.
Romantiski un piemīlīgi - Ingrid Michaelson liek sajust mīlestības vēsmas un atcerēties par sapņošanu un rozā mākonīšiem
Mazā razbainiece Kate Nash var būt ļoti skarba savos tekstos, tomēr arī viņas mūzika liek atcerēties par to, ka ne viss ir rožaini, bet par to nevajag satraukties. Un nav jāklausās, ko runā citi - dzīvo priekš sevis un priecājies.
Nesenais atklājums man ir Laura Marling, par kuru gan vēl nav galīgā verdikta, tomēr viņa visai labi iederas šajā dāmu kompānijā. Skaisti dzied un teksti arī ar nozīmi.
Vēl viena nesenā iepazīšanās man ir Lenka - pateicoties Radio101 izdzirdēju jaunu pozitīvo dziesmu, kura ļoti iepatikās. Gluži mierīgi arī nevar nosēdēt - gribas uzreiz kustēties.
Mani iedvesmo Lily Allen atklātība un spēja pasniegt neglīto melodiskā eiforijā. Lai gan viss ir pilnīgā dimbā, dzīve turpinās un var ar smaidu paskatīties uz savu ikdienu.
Madeleine Peyroux arī man ir viena no jaunatklājumiem. Patiks džeza cienītājiem.
Tad kad nu ir galīgi slikti, vai arī pavasaris galvā, noteikti gribas paklausīties Marit Larsen. Nu tik pozitīvi, ka var dzīt visu albumu uz riņķi vien. Man šī samtaini maigā balss ir kā apskāviens no tuvas draudzenes.
Ar Miss Li aplipu savā Zviedrijas posmā, jo tiku uz viņas koncertu un kopš tā laika man viņas dziesmas vienmēr asociēsies ar laiku, kad meklēju sevi. Ir reizes, kad vajag ieklausīties iekšējā balsī un atklāti pateikt - jā, tāda es esmu un neko negribu mainīt, jo tas padara mani unikālu.
Lai gan franču valoda neietilpst manā kompetenču zonā, tomēr skanējums un piemīlīgais videoklips lieka pievērsties Olivia Ruiz šarmam. Nu jau esmu dažas dziesmas iztulkojusi priekš sevis un saprotu, par ko viņa dzied. Tomēr labai mūzikai ne vienmēr vajag saprast katru vārdu.
Ja jau runājam par francūzietēm, tad grēks būtu nepieminēt ZAZ. Savā ziņā man tā bija mīlestība no pirmās skaņas. Bez subtitriem neko nesaprotu, bet vienalga patīk.
Džeza cienītājiem patiks arī bilingvālā Stacey Kent. Samtaina balss un ļoti jauka noskaņa romantiskam vakaram garantēta.
Kā pēdējo, "saldajam", atstāju Regina Spector, kura nu jau ieguvusi stabilu vietu mūsdienu mūzikas pasaulē.
Tādas nu ir dažas no manām iecienītākajām dziedātājām, kuras "lāpa" garastāvokli. Ceru, ka palīdzēju atklāt arī ko jaunu un vēl nedzirdētu. Tad lai priecīga un ziediem bagāta Sieviešu diena!

07.03.13

Savam vārdiņam par godu :)


Šodien ir mana Vārda diena. Nolēmu nedaudz papētīt, ko tad par manu vārdu interesantu var uzzināt.

Mani vecāki mani nosauca par godu  Ellai no Smaragda pilsētas burvja - pat vārds manu dzīvi saista ar grāmatām.

Vēl atradu arī grāmatu par eleganto zilonīti Ellu (attēlā).

Vārda izcelsme ir no vācu valodas un nozīmē "viss" vai "svešais" (nedaudz jocīgi). Grieķu valodā tas nozīmē "lāpa" vai "spilgta gaisma". Tas mēdz būt saīsinājums garākiem vārdiem, piemēram, Eleonora vai Elena.

2011. gadā tas bija 12. populārākais vārds, ko dod jaundzimušām meitenēm ASV. Tomēr mani vecāki bija visai oriģināli savā izvēlē, jo 80. gados vārds knapi ietilpa top 1000. Redz, kā mode mainās.

Numeroloģiskā nozīme:

Cilvēki ar šo vārdu ir tendēti uz dziļu iekšēju vēlmi pēc stabilitātes, mīlošas ģimenes vai sabiedrības. Ir liela vajadzība strādāt ar cilvēkiem un tikt novērtētam.

Cilvēki ar šo vārdu parasti ir kreatīvi un lieliski prot sevi izpaust. Viņus pievelk māksla un parasti viņi lieliski izbauda dzīvi. Viņi bieži ir uzmanības centrā un izbauda karjeru, kur var pievērst sev publikas uzmanību. Viņi tiek ierauti dažādās aktivitātēs, dažreiz ir neuzmanīgi ar enerģiju un naudu.

Ella parasti ir pilna ar dzīvesprieku. Diezgan entuziastiska un ar labu iztēli. Var baidīties no rutīnas un viņai var pietrūkt pašdisciplīnas. Profesionāli panākumi var tikt panākti kļūstot par preses sekretāru, plānotāju vai maza uzņēmuma popularizētāju.

Vairāk es uz sevi varētu attiecināt pirmo skaidrojumu, lai gan māksla mani tiešām pievelk un plānot lietas man arī patīk.

Slavenākā vārdamāsa visnotaļ ir Ella Fitzgerald - džeza dziedātāja.

Man personīgi ļoti patīk arī uzlecošā britu zvaigzne Ella Henderson. Ļoti skaista balss ar plašu diapazonu.

Vēl ir arī filma Ella Enchanted (Apburtā Ella). Ļoti un jauka un sirsnīga.

Tāds nu man tas vārdiņš. Pašai bija interesanti papētīt, ko mans vārd nozīmē un ar ko tas saistās. Varbūt kāds vēlas padalīties ar sava vārda nozīmi vai stāstu, kā tika pie šī vārda? Tas allaž ir interesanti.

05.03.13

Peļu pasakas - Kazenāja Dzīvžogs


Vai esat pazīstami ar Džilas Barklemas (Jill Barklem) apburošajām pelītēm? Ja vēl nē, tad varu pastāstīt, ka Kazenāja Dzīvžoga sērijas grāmatiņas ir ļoti piemērota lasāmviela maziem bērniem ar kolosāliem attēliem.
Grāmatiņas ir par pelīšu sabiedrību Kazenāju Dzīvžogā (Brambly Hedge). Pelītes ir civilizētas (lai gan šobrīd viņas būtu grūti nosaukt par modernām) un bauda dzīvi pilnu krūti. Viņas prasmīgi saimnieko, viesojas viena pie otras un mazie pelēni dara visādas palaidnības. Piedzīvojumi ir ļoti sirsnīgi un patiks pat skeptiski noskaņotām māmiņām, kuras nevēlas piebāzt bērnu galvas ar visādām muļķībām. Manuprāt, šo grāmatu sēriju vajadzētu iztulkot latviešu valodā, lai būtu vairāk pozitīvās bērnu literatūras bez izteiktiem ļaundariem. Šajos stāstiņos viss notiek dabiski - piedzīvojumi paši atrodas un viss vienmēr beidzas labi.

Ar pelītēm var iepazīties arī caur īsfilmiņām, kas apburs ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Padalīšos ar dažām, bet, kam āķis būs lūpā, varēs atrast arī citas. Multenītes ierunātas ļoti skaistā angļu valodā un katra sērija ilgst 23 minūtes. Tās var būt laba pasaka pirms miedziņa.