Seriāli - gandrīz vai otrā dzīve? (Otrā daļa - Fantastikas seriāli)

Iepriekšējā ierakstā iepazīstināju ar saviem iecienītākajiem komēdiju seriāliem. Šis raksts ir veltīts citam žanram - fantastikai. Arī šis žanrs man ļoti patīk. Dažādi pārdabisko spēku elementi, neierastas situācijas un negaidīts rezultāts.

Viens seriāls, kas sākumā likās ļoti banāls, bet nebeidz pārsteigt jau 4 sezonas, ir "Vampīru dienasgrāmatas" (Vampire Diaries). Stāsts noris mazpilsētā, kur dzīvo vairākas senās dzimtas. Pilsētā ierodas jauni puiši - brāļi Salvatori, kuru dzimtas mājas šajā pilsētā ir bijušas jau vairākus gadsimtus. Elēna un viņas brālis Džeremijs tiek ierauti nebeidzamā mistisko un dzīvību apdraudošo notikumu epopejā. Katra nākamā sērija pagriež notikumu gaitu negaidītā gultnē. Izrādās - Salvatori ir vampīri! Mīlas un nāves tango. Draudzība un naids. Vampīri, raganas, vilkači un hibrīdi. Šim seriālam asuma netrūkst.

Iepazīstieties ar Vinčesteru brāļiem - Dīns un Sems. Viņiem nav māju, viņi dzīvo moteļos un braukā ar retro Corvette Impala. Viņu dzīves ne tuvu nav normālas. Visi, kurus viņi mīl ir vai nu miruši, vai atrodas nāves briesmās, jo puiši nodarbojas ar pārdabisko būtņu iznīcināšanu. Sarežģītas situācijas un vairākkārtējā nāve nevar puišus apturēt no pasaules glābšanas. Brāļu tuvība un nesaskaņas atklāj ģimeniskās vērtības. Seriāls kļūst arvien drūmāks un nopietnāks, parādās arvien jauni ienaidnieki. Dēmoni, eņģeļi, vampīri, poltergeisti un visādi citādi šausmu un murgu iemiesojumi. "Pārdabiskais" (Supernatural) ir seriāls visiem mistikas un veco, labo X-Files cienītājiem.

 
Vēl viens seriāls, kas vēl ir jauns un svaigs šajā žanrā ir "Grimms" (Grimm). Jaunais policists Niks sāk redzēt jocīgas lietas. Pilsētā ierodas viņa tante un paziņo, ka Niks patiesībā ir grimms un tāpēc spēj redzēt pārdabiskas būtnes, kas parastajiem cilvēkiem šķiet tādi paši kā visi. Grimmu uzdevums ir šīs būtnes iznīcināt, tomēr Niks ļoti ātri saprot, ka tas nav pareizi un cīnās vien ar tiem radījumiem, kuri ir pārkāpuši likumus un nogalinājuši citas būtnes vai cilvēkus. Nika tante uztic viņam mistisku atslēgu un savu treileri, kas ir pilns ar grāmatām un ieročiem. Kad viņa tiek nogalināta, Nikam jāuzņemas atslēgas glabātāja loma, kas nebūt nav viegls uzdevums. Visu laiku viņš un viņa draudzene, kura neko nezina par pārdabisko pasauli līdzās, tiek pakļauti briesmām. Netīšām Niks sadraudzējas ar vilkcilvēku Monro, kurš viņam palīdz atklāt noziegumus un iepazīstina ar pārdabiskās pasaules īpatnībām. Izrādās, pasakas un to tēli ir reāli un ļoti bīstami.

Pēdējā laikā visai lielu popularitāti ir ieguvis vēl viens ar pasaku tēliem saistītais seriāls "Sensenos laikos" (Once Upon A Time). Galvenā varone Emma atklāj, ka viņas adopcijai nodotais dēls Henrijs ir viņu atradis. Viņa dodas uz Storijbrūku, lai aizvestu Henriju mājās un paliek pilsētā, lai labāk iepazītos ar savu dēlu, jo viņai šķiet, ka Redžīna nebūt nav labākā audžu māte. Henrijs ir pārliecināts, ka pilsēta ir noburta un visi tās iedzīvotāji ir tēli no viņa pasaku grāmatas. Lai cik tas liktos jocīgi, tā ir patiesība. Sniegbaltīte, daiļais princis, rūķi, ļaunā karaliene, Pinokio, Skaistule un Briesmonis, kā arī daudzi citi pasaku tēli ir no savas karaļvalsts pārcelti uz mūsu pasauli un vairs neatceras, kas ir patiesībā. Maģija ir ļoti spēcīga un tikai Emma var lauzt seno lāstu. Aizraujoši un interesanti. Dažādu pasaku tēli tiek samiksēti vienā lielā pasaku valstībā. Nedaudz cita perspektīva uz pasaku tēliem un viņu motīviem.

Seriāls, kas ieguvis milzīgu popularitāti un ir ļoti iecienīts fantāzijas žanra mīļotāju vidū ir "Troņu spēles" (Game of Thrones). Tas ir balstīts uz G. R. R. Mārtina grāmatu sērijas motīviem un aizrauj ar savu mērogu un milzīgo budžetu. Parasti ļoti patīk Tolkīna faniem. Karaļvalsts liktenis ir sašūpojies - intrigas, nāve, nodevība un karš. 7 ietekmīgākās ģimenes cīnās par varu un savām tiesībām uz troni. Nekādas cenzūras - skarbi teksti un dzīvnieciska kaisle. Gan skaistais, gan neglītais tiek izcelts vienlīdzīgi. Pieķerties kādam no tēliem ir bīstami, jo nezini, kurā brīdī viņš var mirt. Viduslaicīga atmosfēra, krāšņi tērpi un nedaudz mistikas. Nevienam nevar uzticēties, jo katram ir savs slēptais motīvs. Grandiozs un ļoti ievelkošs seriāls.

Nākamajā rakstā pastāstīšu par reālistiskākiem seriāliem, kuri ir tuvāki mūs ikdienai, lai gan parāda īpatnējos dzīves aspektus, ar kuriem ne katram sanāk saskarties (un labi vien ir).

Seriāli - gandrīz vai otrā dzīve? (Pirmā daļa - Komēdiju seriāli)

Katram, kam ir bijusi saskare ar televīziju vai internetu, ir gadījies uzdurties kādam seriālam. Pirmais priekšstats, kas saglabājies vēl no 90. gadiem ir tas, ka seriāli ir melodramatiskas ziepenes ar neskaitāmiem Pedro un Marijām, kuru mīlestībai traucē nauda un ļaunie radinieki. Tomēr laiks iet uz priekšu un seriāli vairs nebūt nav tikai pensionāru izklaide. ASV pēdējos 10-15 gadus ražo aizraujošus seriālus, kas ir pietuvināti mūsu ikdienas dzīvei, vai arī tieši otrādi - nebūt nelīdzinās tai. Tie mēdz ievilkt sevī un turēt, jo gribas zināt, kas tad notiks ar varoņiem nākamajā sērijā. Seriāliem žanru ir tikpat daudz kā filmām. Man personīgi ir vairāki favorīti, kuru attīstībai sekoju jau ilgāku laiku un vēlos padalīties ar saviem iespaidiem. Šajā rakstā pastāstīšu par saviem iecienītākajiem komēdiju seriāliem.

Man ļoti patīk gardi pasmieties par sulīgiem jociņiem, kurus vēlāk var atstāstīt draugiem. Viens no maniem favorītiem ir "Kā es iepazinos ar jūsu māti" (How I Met Your Mother). Šis ir ļoti līdzīgs leģendārajam seriālam "Draugi" (Friends), bet mūsdienīgākā mērcē. Viss sākas ar to, ka galvenais varonis Teds Mozbijs nosēdina savus bērnus uz dīvāna un sāk stāstīt nebeidzami garo stāstu par savu jaunību un to, kā viņš iepazinās ar bērnu māti, kura ir noslēpumā tīta persona. Viss seriāls ir kā atmiņu stāsts, kurā galvenie varoņi ir 5 draugi un viņu pārpratumiem bagātās dzīves. Lai gan seriāls pēdējās 2 sezonas ir kļuvis salīdzinoši nopietns un joki vairs nešķiet tik smieklīgi kā pirmajās divās sezonās, tomēr ir interesanti dzīvot līdzi Teda, Bārnija, Robinas, Lilijas un Māršala dzīvēm. Ar laiku viņus iepazīstot tie kļūst arī par taviem draugiem. Šis seriāls nu jau ir leģn- pagaidiet... - dārs!

Otrs seriāls, kas man šķiet ļoti asprātīgs un tajā pašā laikā nedaudz izglītojošs ir "Lielā Sprādziena teorija" (Big Bang Theory). Šis nu ir seriāls par savādākiem draugiem, kurus vieno zinātne un meitenes. Viss sākas ar to, ka divu fiziķu kāpņutelpā ievācas jauna īrniece - seksīgā blondīne Penija, kurai par fiziku un zinātni nav ne mazākās saprašanas. Viņa vēlas kļūt par aktrisi, bet iztiku pelna strādājot par viesmīli. Leonards un Šeldons (fizikas doktori) dzīvo kopā un draudzējas ar dīvaini Hovardu un indieti Radžešu. Katram tēlam ir savas izteiktās rakstura iezīmes, kuras padara seriālu īpaši jautru. Laika gaitā gandrīz visiem puišiem uzrodas draudzenes un tas padara seriālu sulīgāku. Šova zvaigzne ir daudz citētais Šeldons, kurš ir ģeniāls līdz trakuma robežai. Katrā sērijā atklājas arvien jaunas viņa nelokāmā rakstura īpatnības. Spārnotā frāze "Es neesmu traks, mana māti mani pārbaudīja" ļoti ātri pielīp. 

Situāciju komēdija "Jaunā meitene" (New Girl) arī ir viens no maniem favorītiem, lai gan šķiet, ka tas sevi visai ātri izsmels. Tomēr pirmā sezona ir ļoti jautra. Dīvainā meitene Džesa ievācas dzīvoklī ar trim puišiem un sākas viņu draudzība. Atkal, katram tēlam ir ļoti īpatnējs raksturs, kas rada komiskas situācijas ikdienā. Mīlestības meklējumi, darbs un atpūta - galvenās tēmas, kuras šajā seriālā tiek apspēlētas. Diezgan klasisks komēdiju seriāls. Man personīgi ļoti patīk Džesas ģērbšanās stils - meitenīgs un romantisks. Dzīvojot kopā ar citiem cilvēkiem vienā dzīvoklī redzu līdzības arī ar savu ikdienu.

Seriāls, kas sevi jau vismaz divas sezonas šķiet vairāk skumjš nekā smieklīgs, bet ir vērts paskatīties tā sākumu, ir "Divi ar pusi vīri" (Two And A Half Men). Varbūt būsiet dzirdējuši par leģendāro un trako Čārliju Šīnu. Līdz ar viņa aiziešanu no seriāla, tas ir kļuvis pliekans un skatāms tikai inerces pēc. Tomēr pirmās sezonas ir pilnas ar asprātīgiem un sarkastiskiem jokiem. Čārlijs dzīvo savā Malibu krastmalas mājā un pie viņa pēc šķiršanās "uz kādu laiku" ievācas brālis Alans un viņa dēls. Čārlijs ir bagāts, traks uz sievietēm un alkoholu. Alans ir totāls neveiksminieks, kas seriāla gaitā kļūst arvien nožēlojamāks un raksturā atklājas kā kārtīga "dēle". Seriāls galvenokārt apspēlē sarežģītās ģimenes situācijas, kuras tiek pasniegtas komiskā veidā. Patiks melnā humora cienītājiem.

Viens no jaunākajiem komēdiju seriāliem, kurš mani ir ievilcis ar savu ikdienas šarmu ir "Puiši ar bērniem" (Guys With Kids). Atšķirībā no iepriekšējiem seriāliem, šis ir vairāk veltīts ģimeniskām ikdienas problēmām - salūza televizors, bērns sāk ņemt svešas mantas utt. Trīs pāri dzīvo vienā ēkā, pavada laiku kopā un audzina savas atvases. Viens pāris ir šķirts, tomēr mazais puisēns viņus vēl joprojām vieno, otram pārim vīrs ir tas, kas sēž mājās ar bērniem, kamēr sieva strādā, un trešais pāris ir gandrīz ideālo attiecību paraugs. Sirsnīgi, bet ne bez sarkasma.

Smiekli ir laba lieta - pagarinot dzīvi. Bet ir vēl citi seriālu žanri, kas aizrauj ne mazāk. Nākamajā rakstā iepazīstināšu ar mistiskajiem fantastikas seriāliem.

Cilvēki, kam bail no sniega

Dzīve Anglijā reizēm mēdz būt uzjautrinoši absurda. Šeit cilvēkiem ir bail no pirmā sniega. Visu nedēļu šī tēma ir izraisījusi apjukumu, haosu un arī smieklu un joku vilni no cilvēkiem, kam sniegs šķiet visai tīkams.

Lieta tāda, ka pirms nedēļas Anglijā beidzot sāka snigt. Nekas jau traks nav - pāris centimetri mīksta, lipīga sniedziņa. Janvārim jau nu vajadzētu būt "baltam", bet katru gadu šeit sākas masu panika. Acīmredzot, cilvēki cer, ka sniega tomēr nebūs, un katru gadu ir šoks, kad no debesīm krīt sasalušais ūdens (kas būtu pierasta lieta šķidrā agregātstāvoklī). Pēkšņi vairs nekas nestrādā kā nākas - viss sākas ar ceļiem - transports nespēj kursēt ierastā ritmā. Vilcieni un autobusi kavējas vai vispār tiek atcelti. Lidmašīnas nevar ne pacelties, ne nolaisties. Cilvēki netiek uz darbu. Darbiniekus jālaiž mājās ātrāk, lai nav jāapmaksā palikšana viesnīcās. Veikali un citas iestādes tiek slēgtas ātrāk vai vispār nestrādā. Tādas ir sniega dienas šeit.

Galvenā problēma ir sniega novākšanas ekipējuma trūkums. Tas izskaidrojams ar to, ka tā uzturēšana visa gada garumā prasa milzīgus līdzekļus, kas ne vienmēr attaisnojas, ja ņem vērā, ka sniegs parasti turas vien 2-3 nedēļas visa gada laikā. Otra lieta ir ziemas riepu trūkums. Braukt pa sniegu māk tikai daži, un tie paši pārsvarā ir iebraucēji no Austrumeiropas. Skumji un uzjautrinoši vienlaicīgi. Mans logs ir vērsts uz vienu no galvenajiem ceļiem un pirmajā sniega dienā var dzirdēt (un arī vērot) spolētājus - ir bijuši gadījumi, kad braucēji iestrēgst uz ceļa un netiek uz priekšu. Ir attapīgāki braucēji, kas palīdz arī citiem. Vienreiz redzēju, kā taksists palīdzēja iesprūdušajam bēdubrālim - ieteica zem riteņiem palikt mašīnas paklājiņu, lai tiktu ārā no bedres.

Līdzīgi manējiem :)

Kopumā pasākums ir visai jautrs. Cilvēkus, kas nākuši no sniegotām valstīm viss šis pamatīgi uzjautrina. Arī šobrīd ārā valda ziemas pasaka. Par godu sniegam un slapjdraņķim esmu beidzot iegādājusies smukus melni punktainus gumijniekus, kas glābj manus ādas zābakus no iznīcības sāls, smilšu un sniega žļurā. Šobrīd veikalos tie ir uz izķeršanu un uz ielas tā ir aktuālākā mode. Tad nu iedzeršu kafiju par godu ziemai un tam, ka arī šeit uz īsu laiku mēdz būt citas sezonas izņemot rudeni.

Grāmata, kuru nevar izlasīt

Uzdūros šai interesantajai dokumentālajai filmai par grāmatu, kuru kriptogrāfi nevar atšifrēt un eksperti nevar identificēt. Gandrīz vai konspirācijas teorijas vērts stāsts.

Interesanti, vai kāda no šīm teorijām kādreiz tiks arī pierādīta? Varbūt tā arī paliks vēsturiska mīkla?

Grāmatas manā dzīvē

Vēlējos atgriezties pie sava pirmatnējā plāna dalīties ar savu ceļojumu grāmatu pasaulē. Pēdēja gada laikā pamatīgi pievērsos grāmatu (īpaši bērnu grāmatu) lasīšanai. Manuprāt, grāmatas ir viena no tām lietām, kas ir vajadzīgas katram sevi cienošam inteliģentam. Tās palīdz mums komunicēt ar cilvēkiem, kurus mēs savādāk nekad nesatiktu, iepazīt pasauli no cita skatu punkta, uzzināt par nereālām pasaulēm, kuras dzīvo mūsu iztēlē, vai vienkārši padarīt mūsu dzīvi piedzīvojumiem bagātu. Pasaule nav plakana, tai ir neskaitāmas dimensijas. Grāmatas darbojas kā portāli uz šīm vēl nezināmajām, neizprastajām perspektīvām.
2012. gadā man bija izdevība pievērsties vairākām grāmatu sērijām, kas man likās iedvesmojošas un interesantas. Es nekad necīnos ar grāmatu, ja tā mani nesaista. Nevaru teikt, ka esmu literatūras eksperts, esmu lasījusi arī no literārā viedokļa pilnīgi briesmīgas grāmatas, tomēr gribu padalīties ar savu pieredzi. Man patīk tādas grāmatas, kas iedvesmo uz rīcību, kas liek izkustēties un saprast, ka dzīve ir daudz interesantāka un skaistāka nekā var reizēm likties.

Pirmā grāmatu sērija, kas, manuprāt, ir savā veidā ģeniāla un ar to vajadzētu iepazīstināt savus bērnus, ir Hollojas Blekas un Tonija DiTerlizzi "Spaidervikas hronikas". Pamata stāstā ir 3 ilustrētas grāmatiņas par bērniem, kas pārvācas uz dzimtas māju un tur atklāj, ka pasaku tēli nebūt nav tikai iztēles auglis. Goblini, mājas gariņi un fejas ir īsti un dzīvo mums līdzās, tika mēs tos neredzam. Bērni atrod sava senča Artūra Spaidervika sarakstīto pārdabisko būtņu enciklopēdiju un tad sākas lielie piedzīvojumi, jo ļaunais goblinu karalis par katru cenu vēlas šo grāmatu iegūt, jo ar tās palīdzību varēs paverdzināt visas citas pārdabiskās būtnes. Protams, bērniem grāmata ir jāpasargā un goblinu karalis jāuzvar. Grāmatu sērijai ir  arī turpinājums, kurā iesaistīti jau citi bērni un viņu uzdevums ir ne mazāk bīstams - tikt galā ar negantajiem uguni spļaujošajiem milžiem un vēlāk vēl ļaunākajiem pūķiem. Papildus fani var iepazīties ar visām pārdabiskajām būtnēm caur krāšņo enciklopēdiju. Grāmata ir īpaši jauka, jo tajā ir daudzi skaisti attēli un to ir viegli lasīt.

Otra grāmatu sērija bērniem un jauniešiem, kas man personīgi likās nedaudz naiva, bet interesanta, ir Lemonija Sniketa "Nelaimīgo notikumu sērija". Grāmatas galvenie varoņi atkal ir bērni, kuru nedienas sākas ar to, ka viņu vecāki iet bojā ugunsgrēka laikā. Bāreņi nonāk sava tēvoča Olafa apgādībā, bet izrādās, ka viņu tēvocis nebūt nav gādīgs onkulis, kurš grib uzņemties rūpes, bet gan ļauns, nežēlīgs un mantkārīgs aktieris, kas vēlas par katru cenu iegūt bāreņu milzīgo bagātību, ko viņi mantojuši no saviem vecākiem. Kad viņa ļaunie nodomi nāk gaismā, bērni tiek nodoti citu attālu radinieku apgādībā, tomēr katru reizi Olafs uzrodas atkal un ar savu ļauno roklaižu bandu cenšas panākt, lai bērni nonāktu viņa nagos. Stāsta gaitā bērni tiek pārmesti no viena radinieka pie otra un nekur nevar atrast īstas mājas, jo Olafam izdodas visus apmānīt ar vienkāršas, bet efektīvas maskēšanās palīdzību. Bāreņi sāk nojaust, ka tas viss nav vienkārši tāpat, un ka visam pamatā ir ar kādu slepenu organizāciju saistīta konspirācija. Stāstu sērijā ir 13 grāmatas, kuras pavēsta par Bodiljēru bāreņu neveiksmju pilno dzīvi. Papildus šīm grāmatu fani var iepazīties ar citām Lemonija Sniketa grāmatām, kas tikai padziļina misticismu. Man patika, ka šie stāsti liek aizdomāties par patiesajām dzīves vērtībām, par to, ka katram ir savs īpašais talants, un par to, ka viss var būt nav nemaz tik slikti, kā sākumā liekas. Interesants elements ir sarežģītu vārdu un to paskaidrojumu iepīšana tekstā. Tas padara grāmatu visai noderīgu. Pati šo sēriju lasīju angliski un uzzināju daudzus noderīgus vārdiņus. Papildus tam, liels uzsvars ir uz to, ka grāmatas var būt labi sabiedrotie jebkurā dzīves situācijā, vajag tikai atrast pareizo. Tas netiešā veidā reklamē lasīšanu kā procesu un izceļ grāmatu vērtību mūsu dzīvēs.

Trešā bērniem domātā grāmatu sērija ir "Bada spēļu" autores Sūzanas Kollinsas "Zemzems hronikas", kas mums vēsta par Gregoru un viņa ģimeni. Gregors nejaušības pēc kopā ar savu mazo māsiņu nonāk neparastā zemē, kas atrodas dziļi zemes dzīlēs. Tajā valda tumsa, savādi ļaudis un gigantiski dzīvnieki. Gregoram nākas piepildīt vairākus svarīgus pareģojumus, par kuru eksistenci viņš līdz šim neko nebija zinājis. Sērijā ir 5 grāmatas, katra arvien vairāk liek iedziļināties Zemzemes valstības vēsturē un paražās. Gregors atrod jaunus draugus un arī ienaidniekus - milzu žurkas. Cīņa ir nežēlīga, vairāki tēli grāmatas gaitā iet bojā. Šo grāmatu ieteiktu lasīt tikai tiem bērniem, kam nervi ir stiprāki. Tomēr galā viss beidzas labi, kā jau kārtīgā bērnu grāmatā. Man patika, lai gan tā nav labākā no literārā viedokļa. Kārtīgs piedzīvojums ar daudziem tēliem un elementiem, kas nenogurdina, tomēr uztur zināmu spriedzi un interesi turpināt. Grāmatu lasīju angliski, pagaidām latvisko tulkojumu neesmu redzējusi.

Ceru, ka būšu ieinteresējusi kādu vismaz apskatīt šīs grāmatas vai to ekranizētās versijas. Jā, divām no tām ir arī filmas. 

Tomēr varu teikt, ka "Nelaimīgo notikumu sērijas" filma ir tikai interpretācija par grāmatu sēriju, tomēr tai ir jauks vizuālais risinājums. Kurš variants ir labāks, spriediet paši.

Les Miserables

Noskatījos sensacionālo filmu Les Miserables. Šī bija mana pirmā saskare ar šo aizkustinošo stāstu. Cik gan daudz ciešanu var nest viens cilvēks, cik stipram ir jābūt, lai cīnītos pašam ar sevi, cik ļoti ir kāds jāmīl, lai darītu visu tikai viņu labā.

Man filma patiesi patika gan no vizuālo risināju, gan muzikālā aspekta. Lai gan neesmu no raudošajiem skatītājiem, Annas Hetavejas izpildītā "I dreamed a dream" aizkustināja un vibrēja katrā mana ķermeņa šūnā. Tik skaisti, tik patiesi, tik žēlabaini. Pārsteidza arī Edija Redmajera, jeb Mariusa, dziedājums. Pēc skata tāds parasts puisis, bet kā dzied! Diemžēl, nedaudz vīlos Hjū Džekmana balsī, lai gan loma kopumā viņam piestāvēja. Nez kā būtu, ja viņa vietā tēlotu Džonijs Deps, kurš sevi pierādījis kā labu dziedātāju un mūziklu aktieri Tima Bērtona filmā "Svīnijs Tods", kurai bija ļoti līdzīgs galveno dziedošo aktieru sastāvs. Filma iegūtu pavisam citu garšu, īpaši jau tāpēc, ka Helena Bonhama Kārtere un Saša Barons Koens filmā jau ir. Šis pārītis padarīja filmu daudz priecīgāku. Zaglīgi un gaužām negodīgi viesnīcnieki, kuru klātbūtnē ne uz sekundi nevar novērsties, jo tie nospers pat tavu stikla aci vai lieko kāju - dod tikai viņiem mazu iespēju. Isabella Allena, kas tēlo mazo Kozeti apbur ar savām lielajām acīm un nevainīgo skatienu. Īsts eņģelītis. Arī Amandas Sejfrīdas tēlotā pieaugusī Kozete iedvesmo. Labsirdīga un jauka, nedaudz naiva, tomēr dzied kā lakstīgala.

Protams, filma neiztiek bez mīlestības. Meitenes, kuras augušas kopā un iemīlas vienā puisī. Puisis iemīl vienu, otru uztverot tikai kā draudzeni. Mīlestība no pirmā acu skatiena, ciešanas un cerība nākotnei.
Godīgi sakot, vienu lietu es biju cerējusi redzēt plašākā mērogā - barikādes. Filmas treileri sola spriedzi un cīņu, bet beigās tas galvenokārt ir bariņš ar entuziastiem, kas sametuši mēbeļu kaudzi Parīzes centrā un bruņojušies ar dažām pistolēm. Mērķis cēls, bet plāns bija nepārdomāts. Ne vienmēr sacelšanās pret valdošo varu beidzas veiksmīgi. Tomēr viens tēls ir īsts patriots un varonis - mazais puika Gavrošs. Nu tādu zeņķi vēl vajag pameklēt - drosmīgs, izveicīgs un "ielu gudrs". Īsts cīnītājs.
Tomēr vislielākā spriedze ir starp Žanu Valžanu (Hjū Džekmans) un inspektoru Žavertu (Rasels Krovs). Eh, būtu man teikšana, Žavertu tēlotu Alans Rikmans. Bet nu neatgriezīsimies pie manas vēlmes reproducēt Flītstrītas dēmonisko bārddzini citā mērcē (tomēr sapņot nav aizliegts). Spriedze, naids un kaķa un peles spēle starp abiem tēliem turpinās visas filmas garumā. Man personīgi ļoti patīk ideja par to, ka esot labam pret savu ienaidnieku, tu vari viņu iekšēji nogalēt daudz vairāk nekā  tad, ja iedur viņam krūtīs dunci. Ticība labajam ne visiem nākas viegli.  Reizēm labais cilvēkos pārsteidz vairāk par nodevību.
Kopumā varu teikt, ka biju gaidījusi drusciņ vairāk, taču vīlusies gan neesmu. Iesaku šo filmu noskatīties tiem, kam patīk grāmatu ekranizējumi, mūzikli vai filmas vēsturiskos apstākļos.

Postcrossing - mazais dzīves prieciņš

Man ļoti patīk saņemt pastu. Ne jau spamu vai reklāmas, bet gan vēstules un kartiņas. Kopš 2011. gada vasaras mans starpnieks šajā jautājumā ir Postcrossing - vispasaules pastkartīšu apmaiņas tīkls.
Darbības princips ir pavisam vienkāršs:

1. reģistrējies sistēmā; 
2. dabū kāda lietotāja adresi; 
3. aizsūti viņam kartiņu; 
4. pagaidi, kamēr saņēmējs kartiņu reģistrē sistēmā; 
5. sāc saņemt kartiņas no citiem lietotājiem

Katrai kartiņai piešķir individuālo identifikācijas kodu. Sistēmas burvība slēpjas faktā, ka nekad nezini, kam sūtīsi vai no kā saņemsi kartiņas. Otra interesantā lieta ir tā, ka vari sazināties ar citiem lietotājiem un sarunāt privāto apmaiņu, ja otrs lietotājs to vēlas. Mana kolekcija šobrīd ietver vairāk kā 100 caur sistēmu saņemtās kartiņas un vēl apmēram tikpat daudz kartiņas, kuras esmu ieguvusi personīgās apmaiņas laikā. Lielisks hobijs. Arī filatēlisti var priecāties par marku dažādību. Daži piemēri no manas kolekcijas:

Kā reklamēt grāmatu

Manuprāt, ne katra grāmata uzreiz atrod savus lasītājus, reizēm vajadzīgs neliels stimuls. Reklāmas ne vienmēr ir kaitinošas, ir dažas gluži jaukas un sirsnīgas, lūk, ļoti labs piemērs.

Gribētos redzēt vairāk šādas jaukas reklāmiņas :3

Jauns gads un Jauna dzīve

Šis ir pārdomu raksts. Neliela atskaite pašai sev par pēdējo pusgadu manā dzīvē.

2012. gads man sanāca visai dīvains. Puse gada bija relaksācijas un iedvesmas pilna, otra puse ļoti darbīga un tajā pašā laikā apātiska personiskās attīstības ziņā.

Vasara paskrēja nemanot - tad ceļojumi, tad personīgie projekti, tad jau atkal biju iesprūdusi ar degunu kādā grāmatā. Dienas saplūda viendabīgā masā. Rudens piezagās līdz ar braucienu uz Rīgu.

Kopā ar līgavaini un viņa vecākiem Užavas bākā

Ak jel, šis brauciens diezgan labi salika punktus uz "i". Pirmkārt, sapratu, ka tuvākajā laikā uz dzīvi Latvijā tomēr nevēlos atgriezties, jo jaukā un dzīvespriecīgā noskaņa, kas virmo pavasarī, pazūd jau pirmajās septembra dienās. Cilvēki ir jau noguruši, lai gan atvaļinājums tikko beidzies, noskaņa ir smagnēja, jo nevienam nav ne laika, ne naudas, lai vakaros kārtīgi izklaidētos. Šī ir laikam viena no tām lietām, pie kā esmu tik ļoti jau pieradusi dzīvojot Anglijā - cilvēks darbu atstāj aiz ofisa durvīm un dodas baudīt dzīvi.

 
Otra, un daudz nepatīkamākā lieta - man Lido Dzirnavu ielā ļoti veikli nozaga somu. Sēdēju pie durvīm, draudzene turpat blakus. Nekur prom nebijām, bet ceļoties konstatēju, ka soma no krēsla atzveltnes pazudusi. Tas bija nu ļoti nepatīkams vakars. Liels paldies jaukajām meitenēm, kas manu somu izvandītu atrada savā kāpņu telpā un aiztaupīja manas lielākās raizes par dokumentiem un mājas atslēgām. Tomēr man neizprotamā veidā no mana bankas konta pazuda prāva naudas summa, kas tika izņemta no bankomāta. Vēl joprojām esmu dusmīga uz pašvaldības policiju par bezdarbību un neatsaucību. Vēlāk uzzināju, ka ārzemniekus Lido restorānos tajā rajonā bieži tā aptīrot - cilvēki, esiet uzmanīgi!

Kopumā bija arī labas lietas - bijām ar līgavaiņa vecākiem braucienā pa Kurzemi. Tas nudien bija jauki. Izbaudīju īstu rudeni ar sēnītēm un odziņām. Šī jaukā brauciena laikā izlēmām, ka pietiek vilkt gumiju un jāprecas 2013. gada vasaras beigās. Šis lēmums lika nonākt pie secinājuma - vajag krāt naudiņu kāzām. Tā es sāku meklēt jaunu darbiņu.
Darbu atradu neparasti ātri - pieteicos vairākām pozīcijām un 2 nedēļu laikā jau saņēmu piedāvājumu piedalīties projektā, kas notiek Birmingemas publiskajā bibliotēkā. Darbs nebija nekāds dižais - tīrīt vairākus tūkstošus grāmatu plauktu ar putekļusūcēju. Tomēr kontrakts bija uz 2-3 mēnešiem, laba alga un atrašanās vieta 15 minūšu attālumā no mājām. Pieņēmu šo piedāvājumu un nenožēloju. Izrādījās, ka amerikāņu kompāniju darba stils un motivācijas modeļi atbilst manai gaumei par 100%. Lai gan pats darbs bija ļoti vienmuļš, es varēju nodot savu prātu audiogrāmatu varā. Vēl viena lieta bija foršais priekšnieks un interesantie kolēģi. Bibliotekāri tomēr ir atsevišķa suga. Nevienā citā kolektīvā nebiju piedzīvojusi tik dzīvas diskusijas par seriāliem, grāmatām, filmām un ikdienas notikumiem. Lai gan lielāko laika daļu pavadīju no visiem izolētā vidē, tomēr pamanījos iedraudzēties pie pusdienu galda vai kādā no firmas rīkotajiem pasākumiem. Tā laikam bija jaukākā daļa - reizi mēnesī tikai rīkoti mazi pasākumi ar ēdienu un sarunām darba stundu ietvarā. Pasvinējām Helovīnus, bijām parkā ēst pilsētas gardākos sendvičus un decembrī bijām uz restorānu. Tas viss apmaksāts. Liels bija mans pārsteigums, kad dabūju Ziemassvētku prēmiju. Tas bija ļoti jauks un patīkams pārsteigums. Lai gan šajā darbā pavadīju visīsāko laiku savā nopietnajā darba karjerā, jutos visvairāk pieņemta un novērtēta. Lai gan visu laiku biju ļoti nogurusi, jo nevēlējos pamest savu drošības spilvenu - darbu naktsklubā, ļoti priecājos par šo pieredzi. Un arī iekrāto naudiņu kāzām.

Svētku laiks pagāja nemanot un šobrīd jau jūtos spēku un apņēmības pilna, lai atkal mestos jauna darba medībās. Izbaudu savu brīvo laiku un pa druskai plānoju nākotni. Esam nolēmuši vasarā pārvākties uz jaunu dzīvokli. Gandrīz nevaru sagaidīt, kad pienāks šis jaukais brīdis.

Ja runājam par tipisko ieradumu veidot apņemšanās sarakstus, šogad nolēmu strikti pieturēties pie izmērāmiem mērķiem.

• Apprecēt savu labāko draugu
• Atrast jaunu darbiņu, kas palīdzētu realizēt citus mērķus
• Atrast jaunu dzīvesvietu netālu no darba vai pašā pilsētas centrā
• Izlasīt 50 grāmatas
• Realizēt vismaz 10 palielus radošos projektus

Nekas tāds īpašs. Esmu sapratusi, ka mērķi no "pareizāk dzīvot" sērijas nav priekš manis. Pirmos mēnešus vēl turos, bet tad ieslīgstu rutīnā un gada beigās esmu turpat, kur iepriekš. Tas gan nenozīmē, ka neesmu veikusi uzlabojumus savā dzīvē - ēdu pareizāk, cenšos vairāk piedomāt pie lietām, izglītoju sevi, veltu vairāk laika mīļotajam cilvēkam un draugiem. Ir mazas lietiņas, ko vēl gribas sasniegt - izpausties radoši, pievērsties hobijiem, vairāk lasīt grāmatas nevis nekam nederīgu informāciju internetā, apgūt valodas, vairāk interesēties par savu profesiju, vairāk kustēties. Bet šie mazie mērķīši ir jāpatur prātā un jāattīsta savā laikā, lai tie neizslīd cauri pirkstiem kā smiltis. Tiem ir jānobriest, jābūt sajūtai, ka tā vajag, ka šajā laikā tas ir tiešām tas, ko vēlos.

Gribas sev un citiem šajā čūskas gadā novēlēt slaidi kustēties pretī dzīvei, nevis saritināties stūrītī un gaidīt, kad medījums pats ieskries mutē. Lai šis gads ir panākumiem bagāts un dzīvespriecīgs, lai tas mūs attīsta un sniedz gandarījumu par paveikto. Priekā!