Ievēroju interneta akciju "Parādi savu somu" un man dikti iepatikās. Apskatot vairākus blogeru ierakstus, nolēmu parādīt arī savu somas saturu. Saņemot aizsācēja Daiņa svētību, vēlos šo rakstu sēriju izplatīt arī bibliotekāru vidū :)
Man īr visai plaša somu kolekcija. Ir gan lielas, gan mazas, bet tomēr priekšroku ikdienā dodu ietilpīgām somām. Pēdējā laikā arvien biežāk braucu ar divriteni, tāpēc bagāžnieka somas iegāde kļuva par nepieciešamību. Apskatot neskaitāmus variantus internetveikalos, atradu savu "īsto". Galvenie kritēriji somas izvēlē bija tās ietilpība, ērtums un izskats. Bieži braucu iepirkties un pārlieku sportiska soma pilsētas centrā izskatās nevietā, tāpēc meklēju kompromisu starp ērtumu un dizainu. Draudzenes izbrīnā iepleš acis, kad savu sportisko "ikdienas" somu sāku kabināt uz riteņa. Sistēma ir ļoti ērta - darbojas uz klipšiem un aiztaisās kā kabatiņa, lai neķertos.
Galvenās lietas manā somā ir nemainīgas - naudas maks, telefons, atslēgas, saulesbrilles, galvenie skaistumkopšanas nieki un kaut kāda lasāmviela.
Naudas maks ir dāvana no vīra, kalpo jau kādus 3 gadus, bet vēl joprojām ir ļoti labā stāvoklī. Tajā turu visas svarīgās lietas - nudu, klienta kartes, ID, bibliotēkas lasītāja karti, mazu pildspalvu, draugu adrešu sarakstu, medikamentus, laimes monētu (vīrs atveda no Parīzes), kuponus un mazas šķērītes. Bez maka - nu galīgi nekur.
Saulesbrilles un lietussargus mainu pēc noskaņojuma. Anglijā laiks ir ļoti mainīgs un abi šie priekšmeti ļoti bieži tiek izmantoti vienas dienas laikā.
Atslēgu saišķis nav nekāds dižais. Kādreiz biju piekārusi visus ceļojumos sapirktos piekariņus, bet to kļuva pārāk daudz, tāpēc atstāju tikai vienu no Amsterdamas un veikala ratiņu monētiņu.
Lai neaizmirstu lūpu balzāmu un citus ikdienā vajadzīgos niekus, esmu salikusi tos vienā mazā maisiņā, kas ceļo no somas uz somu, kad dodos kādā ilgākā pārgājienā.
Vēl mēdzu turēt somā salokāmo taišņu ar rokturi, ja nu gadījumā sapērku vairāk lietu nekā varu ielikt somā. Ekoloģiskāk nekā ņemt plastmasas maisiņus, lai gan arī tos parasti izmantoju otrreiz kā miskastes maisus.
Bez lasāmvielas nu galīgi nekur. Tā mainās atkarībā no noskaņas un galamērķa. Jau kopš skolas laikiem kļuva par ieradumu nēsāt līdzi grāmatas, žurnālus un tagad arī elektronisko ierīci ar virtuālo bibliotēku. Šobrīd gan ir mazāk iespēju lasīt ceļā, jo dzīvoju ļoti tuvu pilsētas centram, kurp dodos kājām vai uz divriteņa, bet reizēm paņemu lasīšanas pauzīti parkā vai kafejnīcā.
Arvien biežāk ņemu līdzi arī savu planšetdatoru. Tas ir kļuvis par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Ļoti ērts veids kā aizpildīt pauzes. Savu jauko Samsung saņēmu dāvana no vīra. Sākumā domāju, ka man tādu nemaz nevajag, maldījos, vajag gan.
Telefons man galvenokārt ir tikai saziņas līdzeklis. Tam lielu vērību nepievēršu, lai gan funkcionalitātes ziņā mans modelis nav no sliktajiem. Tam ir arī īpaša stereoskopiskā 3D fīča, kuru parasti neizmantoju. Ikdienā priecē vāciņš ar pūcīti.
Vēl mēdzu ņemt līdzi piezīmju kladi, kur pierakstīt savas pārdomas par dzīvi. Tam ir vairāk terapeitiska nevis praktiska nozīme. Reizēm gribas izteikties, bet ne vienmēr ir vajadzīga auditorija.
Šīs ir galvenās lietas, ko mēdzu nēsāt apkārt kā tāds gliemezītis - viss svarīgais vienmēr līdzi.
Daži piemēri, kuri mani iedvesmoja uz šo rakstu:
Marii grāmatplaukts
Tējtasīte
Klejotāja
Spīgana
Ir arī daudzi citi ieraksti par šo tēmu, tāpēc ir vērts paskatīties stafetes nodošanas saites vai vienkārši ierakstīt meklētājā atslēgvārdus "Parādi savu somu". Ceru, ka šī akcija uzņems apgriezienus un izplatīsies ne tikai grāmatu blogeru vidū, bet būs manāma arī citur. Turpinot tradīciju, nododu stafeti LBB JSS draudzīgajam kolektīvam. Gribu redzēt, kas somās bibliotekāriem un informācijas speciālistiem ;)
Man īr visai plaša somu kolekcija. Ir gan lielas, gan mazas, bet tomēr priekšroku ikdienā dodu ietilpīgām somām. Pēdējā laikā arvien biežāk braucu ar divriteni, tāpēc bagāžnieka somas iegāde kļuva par nepieciešamību. Apskatot neskaitāmus variantus internetveikalos, atradu savu "īsto". Galvenie kritēriji somas izvēlē bija tās ietilpība, ērtums un izskats. Bieži braucu iepirkties un pārlieku sportiska soma pilsētas centrā izskatās nevietā, tāpēc meklēju kompromisu starp ērtumu un dizainu. Draudzenes izbrīnā iepleš acis, kad savu sportisko "ikdienas" somu sāku kabināt uz riteņa. Sistēma ir ļoti ērta - darbojas uz klipšiem un aiztaisās kā kabatiņa, lai neķertos.
Galvenās lietas manā somā ir nemainīgas - naudas maks, telefons, atslēgas, saulesbrilles, galvenie skaistumkopšanas nieki un kaut kāda lasāmviela.
Naudas maks ir dāvana no vīra, kalpo jau kādus 3 gadus, bet vēl joprojām ir ļoti labā stāvoklī. Tajā turu visas svarīgās lietas - nudu, klienta kartes, ID, bibliotēkas lasītāja karti, mazu pildspalvu, draugu adrešu sarakstu, medikamentus, laimes monētu (vīrs atveda no Parīzes), kuponus un mazas šķērītes. Bez maka - nu galīgi nekur.
Saulesbrilles un lietussargus mainu pēc noskaņojuma. Anglijā laiks ir ļoti mainīgs un abi šie priekšmeti ļoti bieži tiek izmantoti vienas dienas laikā.
Atslēgu saišķis nav nekāds dižais. Kādreiz biju piekārusi visus ceļojumos sapirktos piekariņus, bet to kļuva pārāk daudz, tāpēc atstāju tikai vienu no Amsterdamas un veikala ratiņu monētiņu.
Lai neaizmirstu lūpu balzāmu un citus ikdienā vajadzīgos niekus, esmu salikusi tos vienā mazā maisiņā, kas ceļo no somas uz somu, kad dodos kādā ilgākā pārgājienā.
Vēl mēdzu turēt somā salokāmo taišņu ar rokturi, ja nu gadījumā sapērku vairāk lietu nekā varu ielikt somā. Ekoloģiskāk nekā ņemt plastmasas maisiņus, lai gan arī tos parasti izmantoju otrreiz kā miskastes maisus.
Bez lasāmvielas nu galīgi nekur. Tā mainās atkarībā no noskaņas un galamērķa. Jau kopš skolas laikiem kļuva par ieradumu nēsāt līdzi grāmatas, žurnālus un tagad arī elektronisko ierīci ar virtuālo bibliotēku. Šobrīd gan ir mazāk iespēju lasīt ceļā, jo dzīvoju ļoti tuvu pilsētas centram, kurp dodos kājām vai uz divriteņa, bet reizēm paņemu lasīšanas pauzīti parkā vai kafejnīcā.
Arvien biežāk ņemu līdzi arī savu planšetdatoru. Tas ir kļuvis par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Ļoti ērts veids kā aizpildīt pauzes. Savu jauko Samsung saņēmu dāvana no vīra. Sākumā domāju, ka man tādu nemaz nevajag, maldījos, vajag gan.
Telefons man galvenokārt ir tikai saziņas līdzeklis. Tam lielu vērību nepievēršu, lai gan funkcionalitātes ziņā mans modelis nav no sliktajiem. Tam ir arī īpaša stereoskopiskā 3D fīča, kuru parasti neizmantoju. Ikdienā priecē vāciņš ar pūcīti.
Vēl mēdzu ņemt līdzi piezīmju kladi, kur pierakstīt savas pārdomas par dzīvi. Tam ir vairāk terapeitiska nevis praktiska nozīme. Reizēm gribas izteikties, bet ne vienmēr ir vajadzīga auditorija.
Šīs ir galvenās lietas, ko mēdzu nēsāt apkārt kā tāds gliemezītis - viss svarīgais vienmēr līdzi.
Daži piemēri, kuri mani iedvesmoja uz šo rakstu:
Marii grāmatplaukts
Tējtasīte
Klejotāja
Spīgana
Ir arī daudzi citi ieraksti par šo tēmu, tāpēc ir vērts paskatīties stafetes nodošanas saites vai vienkārši ierakstīt meklētājā atslēgvārdus "Parādi savu somu". Ceru, ka šī akcija uzņems apgriezienus un izplatīsies ne tikai grāmatu blogeru vidū, bet būs manāma arī citur. Turpinot tradīciju, nododu stafeti LBB JSS draudzīgajam kolektīvam. Gribu redzēt, kas somās bibliotekāriem un informācijas speciālistiem ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru